Zini, ko viņa man atbildēja? “Es gribu, lai starp cilvēkiem ir brīvas attiecības. Jo, kad viens no otra kaut ko sāk gaidīt, tad tās kļūst nebrīvas. Gaidas visu saduļķo. Saduļķo to skaidro, tīro ūdeni, kam nav nekādu piemaisījumu. Tās brīvās attiecības, kad cilvēki ir viens otram, bet nepieder. IR, BET NEPIEDER! Nenosprauž robežas, netiekas, lai gūtu tikai savu labumu, bet gan lai dotu labumu viens otram. Nemeklē otrā savu vēlmju piepildījumu….

Tas skaistais vienreizīgums tiek pazaudēts, apķepināts ar mūžīgajām gaidām, tā kopā būšanas burvība izgaist. Burvība, kas nekad neatkārtosies. Gaidas uzliek zīmogu-es gribu tā vēl un vēl un vēl… Un tad mirkļa burvība izgaist.

Es negribu būt ar tevi kopā tikai tāpēc, ka tā vajag, tā pieņemts, tād dara citi. Es nedomāju ka kopā būšana pati par sevi ir kaut kāds laimes avots. Drīzāk tas ir pacietības pārbaudījums, savalīšanās, pielīdzināšanās, pieslīpēšanās, kompromisa meklējumu ceļš. Tas nav viegls kāds šķiet sākumā, jo daudzi nemaz nesaprot uz ko ir parakstījušies. Sākumā ceļš šķiet laimes un prieka pilns…kamēr nav iepazīta cilēka otrā-melnā puse… Katram no mums tāda ir- tā melnā, atbaidošā puse.

Es negribu ar tevi būt kopā tā, lai mūsu kopā būšana kļūtu par ikdienišķu, par mūžīgo atkārtošanos, par rutīnu. Es varētu tev būt un tajā pašā laikā nebūt- tā, it kā tev esmu, bet nesmu. Tas dotu tev spārnus mani aplidojot. Es negribu tev atdoties, tev padoties…Tu vari mani iekarot, iekārot, bet vienalga es palikšu ar savu noslēpumu, ar savu līdz galam nesaprasto.

Mēs pārāk daudz gaidam viens no otra. Un es nekad nebūšu tā, kuru tu esi iedomājies. Es varbūt būšu 98% līdzīga tavam iedomu tēlam, bet 2% vienalga paliek. Un tie 2% tad tevi tracinās. Nav ideālu…Ja nav, tad kāpēc ir tik daudz “ieguvēju”, kas patiesībā kļūst par zaudētājiem?

Aizver acis un ievēlies vēlēšanos. Es nojaušu kāda ir tava vēlēšanās… Jo ātrāk tu mani iegūsi, jo ātrāk es tev apnikšu. Visi mēs šodien gribam visu dabūt ātri. Visu gribās tagad un tūlīt. Bet, ja tu mani ātri iegūsi, es tev ātri apnikšu. Un arī tavs apmierinājums būs īss, ļoti īss…

Es gribu, lai starp mums ir brīvas attiecības. Jo, ja tās brūk, tad nav zaudējuma sajūtas. Ja tās nav aplipinātas ar pālieku daudz gaidām, tad tās kļūst ļoti vieglas, gaisīgas.

Mēs nevis gaidam un pieprasam viens no otra, bet gan dalamies viens ar otru!

Kā tu domā?”

…