Vīrs ar sievu laulībā nodzīvoja ilgu un laimīgu dzīvi. Viņi dalījās visos noslēpumos un pārdzīvojumos un tikai vienu lietu sieva palūdza vīram nekad nedarīt: nekad neieskatīties vecajā kurpju kastē, kuru tā glabāja sava skapja augšējā plauktā.

Vīrs nekad nejautāja, kas atrodas kastē. Viņš domāja, ka tur ir kas personīgs, sievišķīgs…

Taču reiz sirmā sieviete saslima. Kad viņai kļuva pavisam slikti, viņa palūdza vīram uz slimnīcu atnest to pašu kasti – bija pienācis laiks atklāt noslēpumu.

Vecais vīrs atnāca mājās un atvēra kasti. Tajā bija divas tamborētas lelles un liela naudas paka – 95 tūkstoši dolāru!

– Kāpēc?… Kā? – viņš nevarēja attapties, raudzīdamies uz tādu milzīgu naudas summu.

– Pirms mēs apprecējāmies – teica vecenīte izbrīnītajam vīram, – mana vecmāmiņa man atklāja laimīgas laulības noslēpumu: nekad nestrīdēties ar savu vīru. Viņa man ieteica vienmēr, kad es sadusmošos uz Tevi, klusējot apsēsties un uztamborēt vienu lelli.

Vecītis bija izbrīnīts – kastē bija tikai divas lelles. Pa visiem 50, kopā nodzīvotajiem gadiem, viņa tikai divas reizes bija sadusmojusies uz savu vīru? Viņš apskāva sievu, samīļoja un noskūpstīja.

– Bet no kurienes tā lielā nauda? – viņš bija neizpratnē.

– Nauda? – viņa atbildēja ar smaidu. – Tā ir nauda, ko es nopelnīju, pārdodot savas tamborētās lelles.

/paldies par šo Gintai Filia Solis/