1.Ja tu par sevi domā labu, tad kāpēc tev vajag, lai vēl kāds par tevi domātu labu? /Mihails Ļivaks/
2.No sākuma viņi tevi neievēro, pēc tam smejās par tevi, pēc tam cīnās ar tevi. Un pēc tam tu uzvari. /Mahatma Gandijs/
3.Cilvēki bieži vien lielās ar savu tīro sirdsapziņu tikai tāpēc, ka viņiem ir īsa atmiņa. /Ļevs Tolstojs/
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
