1.Visu to, ko redzat manī- tas nav mans, tas ir jūsu. Mans ir tas, ko es redzu jūsos /Remarks/
2.Mēs reti domājam par to, kas mums pieder, bet vienmēr uztraucamies par to, kā mums nav. /Artūrs Šopenhauers/
3.Kad būs nocirsts pēdējais koks, kad būs saindēta pēdējā upe, kad būs noķerts pēdējais putns- tikai tad jūs sapratīsiet, ka naudu nevar ēst! /Indiāņu tautas gudrība/
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
