1.Vajag darīt tā kā darīt vajag, bet darīt tā kā nevajag darīt nevajag (Vinnijs Pūks)
2.Kāda starpība, kurš gudrāks, kurš skaistāks, kurš bagātaks? Svarīgākais taču ir tikai tas, Tu esi laimīgs cilvēks vai neesi (Ošo)
3.Kad Dalailamam tika jautāts, kas viņu visvairāk pārsteidz runājot par cilvēci, viņš atbildēja: „Cilvēks. Jo viņš ziedo savu veselību, lai nopelnītu naudu. Tad viņš ziedo naudu, lai atgūtu veselību. Un tad tik daudz satraucas par nākotni, ka neizbauda tagadni; rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē; viņš dzīvo it kā nekad negrasītos mirt, un tad nomirst nekad tā lāga arī nedzīvojis”
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
