Vakar vakarā pulksten 19:21 un  precīzi 45 sekundē viņu nosauca par STULBENI…Vārdi kā bulta ietriecās neredzamajā rētā un tā sāka asiņot.

Prāts, kas pirms tam bija mierīgs nu kļuvis aizvainots, dusmīgs un nemierīgs. Precīzi 45 sekundē. Kā izskanēja vārds SULBENIS, tā prāts reaģēja…

Ja viņš zinātu, ka nav stubenis, tad droši vien aizvainojums nebūtu tik liels… Ja šos vārdus viņš neuztvertu personīgi, droši vien aizvainojums nebūtu tik liels… Bet viņš uztvēra nopietni, jo kāds uzdrošinajās apšaubīt viņa prāta spējas….Un vēl tik riebīgā, kaitinošā tonī nosauca… Tas tik ļoti sāpēja…ne fiziski,tās nebija fiziskās sāpes…tur iekšā, kaut kur nezināmā vietā iedūrās…iesmeldzās… Laikam tās sauc par sāpēm garīgām, psihiskām, kāda starpība- pirms tam prāts bija miera stāvoklī, tagad miers ir izjaukts un ir nemiers…”Kā viņš tā drīsktēja? Ko viņš no sevis iedomājas? Neviens mani nesaukās par stulbeni! Kapēc viņš tā pateica. Nu to es tā neatstāšu…!”  Šis nemiers kļūst spēcīgāks…Seko atbildes reakcija..Seko pretreakcija..atkal atbildes reakcija…Iesaistās ķermeņi… Dēļ viena vārda STULBENIS…

Bet kas tad ir tas STULBENIS….Pliks apzīmējums, skaņu savirknējums. Un ja neizjūti aizvainojumu, kur ir aizvainojums???? Kur? Ja pats neizjūti?

Droši vien satraukumam būtu pamats, ja  kāds nosauktu par stulbeni un viņš no rīta pamostos un kļūtu patiešām stulbs…Tad ir pamats satraukties. Bet no citu raidītiem skaņu savirknējumiem, apzīmējumiem neviens vēl par tiem nav nekad pārvēties! Nekad.  Un ja uztrennētos  visus nepamatotos aizvainojumus dzirdēt kā tukšas skaņas,  vai  tie maz vairs varētu satraukt prātu?  Tik daudz satraukumu ietaupītos…

Vakar vakarā pulksten 19:21 un precīzi 45 sekundē viņu nosauca par STULBENI… Interesanti zināt vai pulksten 19:21 un 46 sekundē viņš par tādu pārvērtās? Par tādu, kādu viņu kāds apzīmēja?