Psihologs Mihails Labkovskis stāsta par sešiem noteikumiem, kas palīdz cilvēkiem atbrīvoties no nervu spriedzes.
Seši noteikumi, kas stabili palīdz atbrīvoties no neirozes, ir 30 gadu ilgas prakses rezultāts. Tie radušies pateicoties savu pacientu un sevis izzināšanas rezultātā. “Kā jau daudzi psihologi, es atnācu šajā profesijā, lai tiktu skaidrībā pats ar savām problēmām. Un es tiku ar tām galā!”: saka Mihails.
Tas nenozīmē, ka visus šos 30 gadus es nepārtraukti domāju par “Labkovska metodes” radīšanu. Drīzāk analizēju, ar ko trauksmaina, neirotiska cilvēka uzvedība atšķiras no psihiski vesela cilvēka uzvedības. (Zinu, daudzi spriež pēc sevis un ir pārliecināti par to, ka psihiski veselu cilvēku praktiski nav, taču es jums apliecinu, ka ir, un viņi dzīvo priecīgi).
Mani ieinteresēja nevis tas, kas notiek viņu galvās, bet gan tas, kā psihiskā veselība izpaužas ārēji – tieši darbībā un dzīvesstilā.
Šo vērojumu rezultāts ir mani seši noteikumi. Jau vairākus gadus es dzīvoju, tos ievērojot, un iesaku to darīt arī citiem. Pirmajā acumirklī šie noteikumi ir pavisam vienkārši:
- Darīt tikai to, ko gribās.
- Nedarīt to, ko negribās.
- Uzreiz teikt to, kas nepatīk.
- Neatbildēt, kad neprasa.
- Atbildēt tikai uz jautājumu.
- Skaidrojot savas attiecības, runāt tikai par sevi.
Kādiem, un tie ir tieši neirotiķi, šo noteikumu ievērošana šķiet nereāla, principā neiespējama. bet kādi gluži dabiskā veidā dzīvo pēc tiem visu savu dzīvi. Un ziniet, kuri tie ir? Mierīgi, līdzsvaroti un neatkarīgi cilvēki, ar augstu pašapziņu, stabilu psihi un mīlestības sajūtu pašiem pret sevi.
Jo, no kurienes tad rodas neirotiķi? Nebūšu oriģināls, ja teikšu, ka jau no bērnības, kad saskaramies ar vieniem un tiem pašiem kairinātājiem. Tie atkārtojas un bērna psihe izstrādā stereotipiskas reakcijas.
Piemēram, vecāki strīdās – bērns nobīstas un noslēdzas sevī, bet tā kā viņi to dara regulāri, tad bērns regulāri dzīvo bailēs un nospiestā garastāvoklī. Viņš aug un šī uzvedība nostiprinās. Kairinātājs – reakcija, kairinātājs – reakcija. Iet gadi. Smadzenēs formējas saites, reflektorais loks – noteiktā secībā sakārtojušās nervu šūnas, kas ierastā veidā liek reaģēt uz jebkuru analoģisku kairinātāju
Tad, lūk, lai palīdzētu cilvēkam pārvarēt bailes, trauksmes sajūtu, nepārliecinātību, šis loks ir jāsalauž. Jārada jaunas saites, jauna to kārtība. Un ir tikai viens veids, kā to izdarīt: ar tādu darbību palīdzību, kas neirotiķim ir neierasti.
Viņam jāsāk darboties citādāk, viņam jālauž savas uzvedības stereotipi. Un, kad ir noteikumi, kas stingri reglamentē uzvedību – ir vieglāk mainīties. Nedomājot, nerefleksējot, nevēršoties pie savas (negatīvās) pieredzes.
Mani seši noteikumi stingri instruē, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā – sākot no pašām vienkāršākajām, sadzīvistiskajām (dzert no rīta melnu kafiju vai kafiju ar pienu?), līdz nopietnām, liktenīgām (piemēram, vai ģimenē ienākt bērnam). «Tad, ko man darīt?» – ļoti bieži man jautā cilveki lekciju laikā, stāstot par saviem dzīves sarežģījumiem. «Un kā jus vēlaties?» – es viņiem jautāju atbildes vietā. Un te nu daudzi apmulst. Tāpēc, ka, pieņemot lēmumus, ir raduši ņemt verā visu, izņemot savas pašu vēlmes.
Jā, protams, tas ir jāmācās. Taču, ja sekojam šiem noteikumiem pietiekami ilgu laiku, kaut vai mēnesi, izmaiņas konkretās reakcijās un arī visā psihē neizbēgami būs.
Tāpat arī es vienmēr brīdinu, ka, izmainot savu uzvedības stilu no trauksmaini-neirotiskā uz stabilu un veselīgu, jūs varat pazaudēt cilvēkus un naudu. Kaut kādus cilvēkus un kaut kādu naudu.
Piemēram, beidzot savai draudzenei pateiksiet, ka jums (jau 20 gadus) nepatīk, ka viņa flirtē ar jūsu vīru, un draudzene ļoti izbrīnījusies pārtrauks jums zvanīt. Vai ari sapratīsiet, ka darbs izsūc no jums pēdējos spēkus un pametīsiet to…. Tādām situācijām jābūt gataviem. Kā arī pozitīvām pārmaiņām – jauniem draugiem, iedvesmojošam darbam un jauniem ienākumu avotiem.
https://gintafiliasolis.wordpress.com/
