Piedzimstot viņš svēra 3,8 kg un bija 56 cm garš. „Perfekti”, paziņoja ārste, lepni pasniegdama jaundzimušo mātei. „Perfekts Tu!” bubināja vīramāte raugoties jaunajā dzīvībā dēla rokās. Vārda izvēle sagādāja grūtības. Žurnālā bija rakstīts, ka jāņem vērā sarēķinātais dzimšanas laika skaitlis, mēness fāze un virkne citu būtisku faktoru, tikai tad tas perfekti atbildīs mazuļa būtībai. Pie vārda viņš tika, tikai ne pie perfekti perfekta, bet tāda, kādu visvairāk gribēja vecvecāki. Pēc īsa laika visiem šķita, ka labāka nemaz nebija, tik ierasts tas kļuva.

„Perfekti, perfekti!” tētis ar lepnumu, berzēdams rokas, paziņoja mammai jaunumus par iedoto kukuli un dēla iekārtošanu Rīgas centra skolā. Un viņš kādu brīdi mācījās tieši tāpat kā sagaidīja vecāki. Pusaudža krīze un tālāk studijas juristos. „Vai nav perfekti? Būs pašiem savs jurists!” priecājās kaimiņi. Ne atzīmes, ne gala darbs galīgi nebija perfekti. „Tev nav šajā lietā sirds”, darba vadītāja atzina, bet viņš atteica: „tur ir mana tēva sirds.”

Darbu viņš dabūja, kaut kādu, lai nauda nāktu. Arī draudzeni atrada, var teikt, labāku par darbu, jo tai vismaz piederēja kaut kas no viņa sirds. „Kolēģe izpārdošanā nopirka jaunu skapi, varbūt mums arī vajadzētu.” Nesdams lejā pa trepēm veco, viņam joprojām tas šķita gana labs, bet abiem nebija vietas. „Kuponos bija izdevīgs manikīrs, Tev apakšbikšu komplekts, mammai dārzam lejkanna un omai katlu komplekts”. Viņš nesaprata, kāpēc tas viss, taču atkal klusēdams iedeva viņai daļu no nopelnītās naudas.

Jaunais milzu televizors perfekti iederējās jaunā dzīvokļa pelēkās apdares sienā. Aiz loga pretī rēgojās tikpat pelēkas kaimiņu mājas sienas. „Tur būs mežs”, tā nekustāmā īpašuma aģents viņiem abiem iepriekš teica, ļaudams uzburt iztēlē perfekto skatu pa jaunbūves logu. Perfekti noteikumi kredītam, nekādas priekšapmaksas, viss iekļauts un var ievākties uzreiz, ātrāk nekā citi kolēģi savās sapņu mājās, dzīvokļos vai motorlaivās. „Perfekti!” viņi abi reizē priecīgi sauca, ielekdami savas pirmās mājvietas milzīgajā gultā.

Savā facebook profilā viņš joprojām smaidīja un visiem stāstīja par savu perfekto dzīvi, aktīvi laikodams draugu, radu un paziņu ierakstus un fotogrāfijas –ceļojumus, atpūtu laukos, restorānu vai kino apmeklējumus. Visu, ko cilvēki rādīja, cenzdamies iestāstīt sev un citiem, ka dzīvo perfektu dzīvi.

Perfekti, perfektās rindās viņš kārtoja dārzeņus – gurķus, tomātus, redīsus, salātus un citus zaļumus kartona kastēs. Gurķus par jauno televizoru, tomātus par automašīnu līzingā, redīsus, puravus un salātus par akcijas ceļojumu uz Ēģipti, bet pārējo par kredītā nopirkto dzīvokli.

Perfekti zināma nākotne, vismaz desmit labākie dzīves gadi – starp pelēkām kastēm Anglijas vagās, lai atpelnītu perfektās sabiedrības perfekto dzīvi.

@ Līga Irbe, 2015