Pārāk karsts un pārāk auksts. Pārāk sāļš un pārāk salds. Pārāk slapjš un pārāk sauss. Pārāk tuvs un pārāk tāls. Pārāk mīļš un pārāk vienaldzīgs. Pārāk skumjš un pārāk priecīgs. Pārāk skaists un pārāk neglīts. Pārāk gudrs un pārāk dumjš…. Pārāk…Viss, kas ir PĀRĀK, ir nobīde no normas. Pārāk emocionāls, pārāk dusmīgs, pārāk liels dzērājs, pārāk uzmācīgs….Nobīde. Es gribu būt ļoti labs, izcils, pārāks…Atkal pārāk…Šitie ”pārāk” vienmēr problēmas sagādā. Kad pārāk maz, tad problēma, jo pārāk maz. Kad par daudz, tad problēma, jo pārāk daudz.
“Ko?”Naudas nekad nevar būt pārāk daudz!”
“Tiešām?”
“Nauda- jo vairāk, jo labāk!”
hmmm….Nekad jau nedomā un neredz blakusparādības, kuras nes sev līdzi PĀRĀK DAUDZ NAUDAS esamība.
Bieži vien, jo vairāk naudas, jo vairāk nemiera, kad kāds šo te naudu nenozog. Tad, lai aizsargātu lielo naudu un pašu naudas īpašnieku ir jābūvē nevis parasta māja, bet cietoksnis. Šim cietoksnim apkārt jābūt lielam žogam un 24h diennktī apsardzei ar stroķiem rokā. Nu gluži kā cietumā. (un kur cietums, tur nekādas brīvības…)
Jo vairāk naudas, jo mazāk var uzticēties citiem. Baiļu faktors kļust spēcīgāks nekā tad, kad viņas bija mazāk. Aizdomīgums… Līdztekus lielam naudas daudzumam nāk arī augstprātība. Lielās naudas īpašnieks sāk skatīties uz citiem no augšas, uzskata tos par niecībām. Un, jo lielāka viņam augstprātība, jo vientuļāks viņš kļūst. Patiess draugs var būt tikai tad, kad uztver viņu kā līdzvērtīgu. Un vēl…ir tāds sakāmvārds: “Īstu laimi par naudu nenopirksi!” Var nopirkt sev draugus, kuri būs tikmēr, kamēr būs nauda, jo vērtība jau ir nevis naudas īpašnieks, bet gan viņa nauda. Tiklīdz tā beidzās, pazūd arī “draugi”.
It kā, jo vairāk naudas, jo mazāk problēmas…bet… Es nekad neapskaudīšu lielās naudas īpašniekus. Viņu sejā vajadzētu būt nemitīgam smaidam, nemitīgai starojošai laimes sajūtai… Nezkapēc ir miljonāri, kas paši sevi nogalina, izdara pašnāvības. Nobeidz sevi ar narkotikām (jo var taču tās atļauties)…. Tā vien šķiet, ka ar naudas daudzuma palielināšanos palielinās arī problēmu daudzums.
Es nekad neapskaudīšu bagātniekus…viņi cieš daudz daudz vairāk nekā mēs-parastie!
Pārāk daudz tāpat kā pārāk maz ir galējības. Labāk vēlēties kaut ko pa vidu.
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]