1.Cilvēks skrien visu savu dzīvi… darbs, mājas…. mājas, darbs…neliela atpūta brīvdienās….un skrien atkal…kad dzīve beidzas,tad nevar atbildēt uz jautājumu- kur tad tā bija jāskrien…
2.Nekad neļaujiet savām ausīm dzirdēt to, ko nav redzējušas jūsu acis..
3.Laime nav atkarīga no apstākļiem, laime ir atkarīga no tā, kā mēs attiecamies pret apstākļiem. /Ļevs Tolstojs/
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
