“Un kurš gan tev teica, ka jātic visam, ko tev saka, ko tev grib iestāstīt? Un kurš gan labāk par tevi var zināt? Ak, tu nezini kā tev labāk? Kamēr nezini, tikmēr esi atkarīga no citu viedokļiem, n-tajiem ieteikumiem. Parasti jau iesaka to, kas der pašam…Un tas kas der pašam ne vienmēr derēs arī tev!

Un viens tev ieteiks apprecēties, otrs izmācīties, trešais piedzerties, cetrutais nodoties baudām, piektais vienkārši pasūtīs…(paldies viņam par to, jo viņš vismaz nesaka neko).

Bieži vien tie ieteikumi būs, lai tevi pakļautu, lai liktu noticēt svešai versijai, kuru tev iestāstīs- tā vajag, tā būs labāk. Un viņa tevi vilinās…Un tu to pieņemsi kā savējo… Nevis pati sapratīsi, bet pieņemsi…

Zini, es tev ieteiktu labāk apsēsties un nomierināties. Viņi nezin. It īpaši tie nezin, kas pilnīgi pārliecinoši iesaka kaut ko konkrētu, nevis tev pašai ļauj izdomāt. Tie, kas iesaka konkrētas receptes- dari, tā, dari šitā… bet neļauj tev pašai izdomāt un izvēlēties…tie runā tā, it kā būtu tu…bet viņi nav… Tie, kas tev ļauj izvēlēties, tie būs tie īstie padomdevēji. Tie ar tevi dalīsies, nekad neteiks- dari šitā… Tie gribēs, lai tu pati padomā un izdomā KĀ DARĪT…Viņi ieteiks versijas, bet nekad neteiks, ka jādara ir tieši tā. Un tad tas būs tavs lēmums. Un tad vari teikt- paldies par ieteikumiem!

Parasti viegāk ir pieņemt kaut kādas konkrētas receptes nemaz īsti nepārbaudot der tev viņas vai neder…Paskaties pa labi un pa kreisi-draugi lieto, es arī.. Tāds bara sindroms. Bet, tu nemaz nezini kapēc to izvēlējies…tu to izvēlējies tāpēc, ka citi tā dara..Tu pārņēmi citu uzvedību, citu vērtības, citu ieradumus…. Kas notiek ar tavējiem? Vai maz zini kādi tie ir? Vai maz zini kas esi un ko vēlies? Kamēr nezini, tu būsi spiesta būt kā celefāna maisiņš vējā, kam nav nekādas brīvas izvēles lidot turp, kur viņš vēlās. Viņš lidos turp, kur vējš viņu nesīs.

Zini, es tev ieteiktu apsēsties un nomierināties. Tu savus lēmumus bieži vien pieņem emociju varā-ātrus un vienmēr kļūdainus. Kāpēc kļūdainus? Tāpēc, ka tie nav pieņeti mierīgā prātā, tie pieņemti uzbudinātā… Un uzbudināts prāts ir ļoti, ļoti miglains…Tam nav prātīgi sekot, bet tu seko. Un ar neziņas aizsietām acīm ieskrien stabā un sāp…

Neviens nekad nevarēs zināt labāk par tevi. Bet, kamēr tu neinteresējies un īsti nezini…tikmēr būs iespēja ar tevi manipulēt… Visu jau nevar zināt, bet vismaz to, ko patiešām vēlies un ko nevēlies droši vien ir iespējams noskaidrot?!”