Mēs cenšamies sevi pārliecināt, ka dzīve kļūs labāka tad, kad mēs apprecēsimies, mums piedzims bērns, pēc tam – nākamais. Pēc tam mēs pārdzīvojam, ka viņi vēl maziņi un gaidām, kad izaugs un domājam, ka tad būs vieglāk. Pēc tam pārdzīvojam, ka viņi ir pusaudži un ir tik daudz problēmu. Mēs sev sakām, ka dzīve kļūs labāka, kad dzīvesbiedrs sakārtos savas lietas un mums būs labāka mašīna un varēsim paņemt atvaļinājumu un kaut kur aizceļot, kad beidzot varēsim doties pelnītā pensijā…
Patiesība ir tajā, ka nav labāka laika, kad būt laimīgam – kā tagad.
Tieši tagad. Ja ne tagad, tad kad? Tava dzīve vienmēr būs pilna izaicinājumu. Labāk pieņemt visu kā ir un nolemt būt laimīgam, neskatoties ne uz ko.
Ļoti ilgu laiku šķita, ka viss tūliņ tūliņ sāksies. Īstā dzīve. Taču vienmēr radās kāds šķērslis – kāds pārbaudījums, kurš jāiziet: darbs, kurš jāpadara, problēma, kas jāatrisina, laiks, kas jāvelta kam svarīgam, rēķins, kurš obligāti jānomaksā. bet pēc tam varēsim tā labi padzīvot.
Un laiks paiet….
Beidzot esi nonācis pie secinājuma, ka šie šķēršļi un problēmas arī ir PATI DZĪVE. Šī saprašana man ļāva ieraudzīt, ka nav nekāda ceļa pie laimes. Laime – tas IR CEĻŠ. Tāpēc baudi katru mirkli. Pietiek gaidīt skolas beigšanu, mācību sākšanos, precības, labu darbu un pirmo nopelnīto naudu, piektdienas vakaru un svētdienas rītu, jaunu mašīnu, no pavasara līdz rudenim, no rudens – līdz ziemai, kad Tavu mīļako dziesmu nodziedās radio, kad nomirsi, kad piedzimsi no jauna… pirms izlemsi būt laimīgs.
Laime – tas ir ceļš, ne galapunkts. nav cita laika, kad būt laimīgam kā tagad. Dzīvo un baudi šo brīdi.
Tagad padomā un atbildi uz šiem jautājumiem:
1. Nosauc 5 bagātākos pasaules cilvēkus.
2. Nosauc pēdējās 5 konkursa “Miss Pasaule” uzvarētājas.
3. Nosauc 5 pēdējos Nobela Miera prēmijas laureātus.
4. Nosauc pēdējos 5 Oskara balvas laureātus par labāko nospēlēto lomu kino.
Ne īpaši labi sanāca? Grūti, vai ne? Nebēdā, daudzi to nezin un neatceras. Aplausi noklust. Balvas pārklājas putekļiem! Uzvarētājus ātri aizmirst.
Bet tagad atbildi uz šiem jautājumiem:
1. Nosauc 3 skolotājus, kuri daudz devuši tavā izglītībā.
2. Nosauc 3 draugus, kas palīdzējuši tev grūtā brīdī.
3. Atceries vairākus cilvēkus, kuri Tevī izsaukuši īpašas jūtas.
4. Nosauc 5 cilvēkus, ar kuriem tev patīk pavadīt savu laiku.
Tas ir izdarāms, vai ne? Cilvēki, kuri tev ko nozīmē dzīvē nav “labāko” reitingā, viņiem nav visvairāk naudas, viņiem nav neskaitāmas balvas… Tie ir tie, kas rūpējas par tevi, kam tu esi svarīgs, kuri, neskatoties ne uz ko, atrodas tev blakus. Padomā par to uz brīdi. dzīve ir ļoti īsa! Un kurā sarakstā esi tu? Nezini?
Ļauj paspiest tavu roku. Tu neesi starp pašiem pazīstamākajiem, bet esi starp tiem, par ko es domāju, sūtot šo ziņojumu…
Laiku atpakaļ Sietlas olimpiādē, deviņi atlēti stāvēja uz 100 metru skrējiena starta līnijas. Viņi visi bija fiziski un mentāli invalīdi. Atskanēja šāviens un sākās skrējiens. Ne visi skrēja, bet visi gribēja piedalīties un uzvarēt. Viņi bija noskrējuši trešdaļu distances, kad viens puisis paklupa un nokrita. Viņš sāka raudāt. Pārējie 8 skrējiena dalībnieki izdzirdēja viņa raudas, atskatījās un apstājās. Viņi atgriezās atpakaļ… Visi… Meitenīte ar dauna sindromu apsēdās blakus puism, apskāva viņu un jautāja: “Vai Tev jau ir labāk?” Pēc tam visi deviņi kopā šķērsoja finiša līniju. Pūlis piecēlās un atskanēja ilgi aplausi…
Lūk, šis mirklis:
“Svece neko nezaudē, ja no tās liesmas aizdegas vēl kāda svece”.
Avots: http://www.transurfing-real.ru/
Paldies par šo Gintai Filiai Solis
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]