Ko vecie, gudrie vīri saka par to, ko vajadzētu paturēt noslēpumā.
1. Pirmais,ko vajadzētu paturēt noslēpumā ir jūsu tālejošie plāni. Paklusējiet, līdz tie būs piepildījušies. Jebkuras mūsu idejas nav ideālas, un tajās ir ļoti daudz nepilnību un vājo vietu, pa kurām ļoti viegli ir “iesist” un visu izpostīt.
2. Otrā lieta, ko rekomendē gudrie, ir nedalīties ar savas labdarības noslēpumiem. Labas lietas mūsu pasaulē ir retums un tieši tāpēc tās jāsaudzē kā dārgumus. Nepārslavējiet sevi par labajiem, paveiktajiem darbiem, jo lepnība nesnauž.
3. Trešais – nevajadzētu plātīties ar savām askēzēm. Nestāstiet pa labi un pa kreisi par saviem ierobežojumiem ēšanā, par diētām, miega režīmu u.t.t. Fiziskā askēze nes labumu tikai tad, kad tā ir vienota ar savu emocionālo sastāvdaļu.
4. Ceturtais, par ko nevajadzētu stāstīt, ir jūsu varoņdarbi un vīrišķība. Kāds saņem ārējos pārbaudījumus, kāds tos izcieš iekšēji. Ārējos cilvēki redz, tāpēc šādi cilvēki saņem apbalvojumus, bet iekšējās cīņas neredz neviens, tāpēc arī apbalvojumus par tiem neviens nesaņem.
5. Piektais – tās ir garīgās zināšanas. Tām ir dažādi līmeņi un tās tiek atklātas atbilstoši apziņas tīrībai. Galvenā patiesības nesēja – iesācēja kļūda ir tā, ka viņš vēlas padalīties pārāk augsta līmeņa zināšanās ar cilvēkiem, kuriem šīs zināšanas ne tikai neatnesīs neko labu, bet – pat pārbiedēs.
6. Sestais, ar ko nevajadzētu dalīties – runāt par konfliktiem, kuri notiek ģimenē un vispār par savu ģimenes dzīvi. Jo mazāk jūs runāsiet par problēmām ģimenē, jo stiprāka tā būs. Strīds ir atbrīvošanās no negatīvās enerģijas, kas uzkrājusies saskarsmes rezultātā.
7. Un septītais – nestāstiet par sliktajiem vārdiem, kurus no kāda esat dzirdējuši. Uz ielas var notraipīt apavus un var notraipīt arī apziņu. Un cilvēks, kurš pārnāk mājās un stāsta visu, ko saklausījies pa ceļam, ne ar ko neatšķiras no cilvēka, kurš, pārnācis mājās, nenovelk apavus.
Avots:http://mon-sofia.livejournal.com/
Paldies par šo Gintai Filiai Solis
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]