Mēs esam mirkļu ķērāji. Šai dzīvē nekas ilgi neuzkavējas-viss nāk un iet. Un neko nevar paturēt. Mēs nevienu nepārstāvam, neaizstāvam. Mēs nerūpējamsies par mūsu miesta vai kāda cita pozitīvo vai negatīvo tēlu. Mēs nevēlamies neko pierādīt.  Viss, ko vēlamies ir ar entuziasma lādētu bultu trāpīt pa mirkli un ar viņu dalīties. Teātris, deja, sajūta, vārdi, dziesma….viss labais , ko var nodot tālāk ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību šeit SLĪDĒS.

Slīde – tas ir kanāls, ar kura palīdzību var mēģināt notvert POZITĪVUS mirkļus.  Negatīvie mirkļi mūs neinteresē, jo to tāpat ir pa pilno. Mēs katrs visu laiku kaut ko piedzīvojam, kaut ko unikālu. Mēs dažādi uztveram dzīvi, mēs dažādi saprotam….Un šī te dažādība lai arī kāda būtu ir mums katram sava un neatkārtojama. Tad nu savienosim savas dažādības šite.

Kaut ko no tīra un par baltajiem gulbjiem.

Kā tai dziesmā, kuru Mirdza Zīvere dziedāja: “Gribās kaut ko no tīra mazliet…”

Vai arī Imanta Ziedoņa vārdiem “Es negribu teikt, ka dzīvē ir daudz netīrumu. Tā jau tas ir, tāda ir dzīve, un netīrumi ir visur […] Gribas baltu gulbju.”

Kad zūd ticība baltajiem gulbjiem, tad iestājas tumsa. Tad arvien retāk dzirdams kaut kas patiess, viss kļūst tāds liekulīgs, neīsts, mānīgs. Tad nevar tā īsti nekam uzticēties. TV, RADIO, PRESE nemitīgi kruķī negatīvas ziņas. Tas to nozadzis, tas to nositis, tas to un to…. Kādi bļ…n balie gulbji-paskaties, palasi, paklausies-pasaule iet bojā. Jaunie sapīpējušies spaisus, nodzērušies, nonarkojušies…Kādi baltie gulbji?! Reklāma kruķī mūsu apetīti. Vajag nogaršot to un šito, izbaudi, paņem…uzzīmē lejputrijas burbuļus, lai mēs turpinātu barot savu alkatību…. Kur tur baltie gulbji? Starp n-tajiem veļas pulveriem vai zobu pastām, biksīšu ieliknīšiem un šokolādītēm ar hidrogēnajiem taukiem, kas, kā ārsti saka nav organismam īpaši vēlami…toties tie batoni-afigenna garšīgi..nu nevar neapēst!

Ja pasaulē būtu negatīvā pārsvars, tad pasaule aizietu bojā. Jo negatīvā galvenais mērķis ir iznīcība.  Varbūt tas, ka mēs vēljoprojām ESAM, liecina par to, ka ir pozitīvā pārsvars? Kaut vai fakts-kāds vēl pagaidām nav nospiedis sarkano podziņu, lai uzlaistu pasauli gaisā ar atombumbas palīdzību! Nav runa par to vai tas nākotnē nevarētu kaut kad notikt. Runa ir par pašlaik…Un pašlaik viss ir mierīgi. Droši vien arī tas varētu liecināt par pozitīvā pārsvaru…par balto gulbju klātbūtni.

Varbūt ir izstrādājies ieradums nepamanīt labo…vienkārši neredzēt tos baltos gulbjus?! Par ko tad ikdienā interesējās-kas ar ko sakasījies, izšķīries, kas kam iedevis pa muti, kas kur ko ne tā…. Svētos neviens nemeklē, jo sen netic, ka tādi eksistē….

Bet, ja paskatās uz palagu, kurš pa gabalu šķiet tīrs un balts, bez neviena melnuma…pieliecoties un ieskatoties ciešāk- melnumus varēsi atrast. Melnumi būs vienmēr. Var skatīties uz balto palagu un redzēt to baltu, var skatīties uz palaga netīrumiem un redzēt netīru palagu. Tāpat arī dzīvē, kā Ziedonis saka par tiem netīrumiem….Varbūt baltie gulbji ir starp tiem netīrumiem vienkārši jāsaskata? Jo nav tikai labais un tikai sliktais. Var ticēt labajam, bet nepalikt par aklo un zināt- tam blakus stāv arī sliktais. Zināt, bet ticēt labajam vienalga. Ticēt tiem baltajiem gulbjiem, kuri izstaro cerību! Cerību tam, kad sliktais nav pārākumā…

Ikdiena ir pilna ar tīro un balto…Uz ielas māte noglāsta savu bērnu…Putns dzied, zāle zaļo, divi satikušies smejās… Pat starp nopietnajām sejām varēs atrast kādu mazāk nopietnu….jo arī nopietnās sejas atšķirās ar savām nopietnības pakāpēm. Un bieži vien nopietnās sejas ir smieklīgas…. Un ja vēl atcerētos, cik daudz laba citi mums ir devuši-skolotāji izglītību, draugi izpalīdzību, un kaut šobrīd jūties atstumti, slimi,aizvainoti,nevienam nevajadzīgi, abižoti, piekāsti- tas nebūt nepierāda, ka nekad neesam saņēmuši nekā laba….Vienkārši šobrīd ir tādi apstākļi. Un tas ir pārejoši, ne uz visiem laikiem. Var skaitīt un uzskaitīt un sanāks baltā pārsvars. Drīzāk mēs esam aizmirsuši. Varbūt piedzīvojot tikai slikto ar laiku sāc ticēt, ka sliktais ir pārsvarā. Līdz ar to rodas pieradums redzēt slikto.Bet dzīvē jau nekas neatkārtojas. Katra diena ir savādāka, katrs mirklis ir cits. Nav vienādo uz pasaules…. Ir dažādais. Un dažādais arī vieno šito visu. Un mēs esam atkarīgi no visas šīs dažādības, jo neesam no tās atrauti.

Tātad, par Slīdi….

Iedomājies, mums nav jāuzkačā reitingi, lai iepatiktos reklāmdevējiem… mums nav jāiepatīkas, jo mums te nav reklāmas. Mums nav nevienam jāizpatīk, jāizdabā, jātiecās pēc slavas, uzslavas. Līdz ar to atliek vieta kaut kam patiesam, ne samākslotam. Atliek vieta kaut kam drusku tīram, nesačakarētam ar komerciju un pirkt pārdod teoriju. Nē, mēs paši no savas kabatas sametām naudu un viss notiek, bez vēlmes nopelnīt. Un pārāk daudz naudas arī nav vajadzīgs, drusku entuziasma, vēlmes kaut ko radīt. Parasti jau viss mēdz apstāties pie naudas. Mums neapstājās, kā redzi, slīdam…

Slīde nav dēļ izrādīšanās, dēļ slavas vai varas meklējumiem, tāpēc arī mums svarīgākais ir pati doma, nevis tās teicējs. Radītais materiāls nevis pats materiāla radītājs. Mēs nekoncentrējam savu uzmanību uz personībām, bet gan uz pašu materiālu…. Pretstats ierastajam-kļūsti slavens, pierādi sevi….svarīgāks kļūst pats radītais materiāls. Slīde ir mirkļu kopums ar akcentu uz mirkļiem nevis radītājiem. Jo šķiet pasaulē pietiek šādu vietņu, kur akcentētas personības, tas vairs nav oriģināli.
Atkrīt konkurence, jo te neviens nevienu nekonkurēs, drīzāk draudzīgi līdzāspastāvēs.

Cik ilgspējīgs ir šis projekts? Nav ne jausmas… Slīde var pazust jebkurā brīdī, garantijas nav nekam. Viss parādās un pazūd, tāda ir dzīve. Līdz ar to mums nav nosprausts mērķis būt pēc iespējas ilgāk, vairāk, gūt kādus galvu reibinošus panākumus. Arī puķe uzzied un novīst, lai arī savā ziedēšanas laikā paspēj iepriecināt daudzus. Un puķes uzdevums nebūt nav iepriecināt, viņa vienkārši zied nevienam neuzbāžoties un nesakot-apbrīno mani. Nē! Mēs viņu apbrīnoam un priecājamies par viņas skaistumu, kamēr tā zied, jo klusībā varbūt nojaušam, ka viņa nav mūžīga, ziedēšanas laiks ir tikai uz mirkli.

Bet kāpec tad vispār censties?! Kapēc vispār kaut ko darīt? Tapēc, ka pats process ir svarīgs, ne rezultāts. Pats radošais process ir vissvarīgākais, līdz ar to nav mērķa kaut ko atstāt paliekošu uz mūžiem. Slīde slīd…nevis paliek nemainīga uz mūžiem.. Tas nozīmē-viss var būt tāpat kā viss var nebūt.  Vēl svarīga ir pati vēlme dalīties. Radošais process un vēlme dalīties-divi balsti, kas stimulē centību. Vienmēr būs kāds, kas gribēs radīt un vienmēr būs kāds, kas gribēs radīto saņemt. Tāpat kā vienmēr būs kāds, kam ir ko dot un kāds, kam pietrūkst. Tas, kas rada vienmēr grib dalīties, tas, kas saņem grib kaut ko iegūt. Tāpēc arī šis kanāls.

Bet, kas tad ir tas vērtīgākais, ko Slīde piedāvā?!

Slīde ir kanāls. Šim kanālam ir divas plūsmas:

Pirmā ir mirkļu plūsma no visas pasaules un arī orientēta uz visu pasauli. Tematika visdažādākā. Mirkļu atlases gavenais kritērijs ir oriģinalitāte un orientācija uz pozitīvo.  Tā kā esam nekomerciāli, tad droši vien nozīme arī būs materiāliem, kas paudīs kādu vispārcilvēcisku, pozitīvu nevis negatīvu skatu punktu. Negatīvā atspoguļojuma tāpat jau ir atliku likām. Mēs koncentrēsimies uz pozitīvo. Kas ir pozitīvais? Viss tas, kas raisa prieku, sirsnību, jautrību, pārdomas. Tātad mirkļi, kas orientēti uz kaut ko jauku. Mirkļus pašlaik var izpaust 3 veidos-foto, video un uzrakstīajos. Ceturtais veids, pagaidām neaizpildīts- skaņa.

Otra plūsma ir Madliena. Jo Madliena ir Slīdes saknes. Vieta, kur Slīde ir dzimusi un dzīvo. Mēs esam nolēmuši savākt kopā, cik vien tas ir iespējams Madlienas foto un video arhīvu vienkopus. Un to gan saglabāsim ja ne uz visiem laikiem, tad pēc iespējas ilgāk. Pirmkārtām, lai nepazustu un neaizietu nebūtībā, piemēram, video, kas saglabāti VHS kasetēs. Fotogrāfijas, kuras arī kā zināms var ātri sabojāties. Vēlamies visu to digitalizēt un padarīt pieejamu ikvienam, jo šis te izveidotais foto un video arhīvs ir visu mūsu Madlieniešu kopīgās atmiņas un bagātība. Tas arī šeit Slīdē būs publiski pieejams gan foto gan video formātos. Otrkārtām jebkuram būs iespēja Madlienas foto un video arhīvu papildināt. Tas nozīmē, ja piemēram Madlienā notiek izlaidums un ir bijuši vairāki fotogrāfi, tad atsūtot fotogrāfijas uz Slīdi visiem būs iespēja padarīt pasākuma ainu pilnīgāku un pieejamāku. Aicinām arī visus, kas kāderiz ir filmējis kaut ko Madlienā padalīties ar savu arhīvu vai arī ja kādam ir kaut kas no pagātnes video vai foto veidā, arī aicinam iesūtīt mums uz Slīdi! Paldies!

Arī Madlienas mirkļiem pašlik ir 3 izpausmes veidi – foto, video un informatīvais jeb afišu stabs par pasākumiem. Ir iespēja arī šeit papildinājumiem, tāpēc, ja ir idejas un vēlme darboties-dod ziņu un piebiedrojies!

Ak jā- šī ir Slīdes 1.kārta. Rudenī gaidāma 2-rā kārta…..Kas tur būs? …tas lai pagaidām paliek noslēpums…

Un pats svarīgākais – Slīdes lozungs, jeb dzinējs, jeb degviela, jeb pamats ir pavisam vienkāršs – LAI VISIEM PRIEKS!!!!! Slīdes jēga ir radīt prieku. Un radusies ar’ vienkārši par prieku.