Kāpēc tagad cilvēki ir tik noguruši? Kāpēc nav vairs tādas dzīves vitalitātes, kādas bij mūsu senčiem?
Vieni teiks vaina ir pārtikā, kuru mēs ēdam. Pēc manām domām īstenais iemesls, ka mēs pārāk daudz domājam par sevi un tikai par sevi. Kā mēs jūtamies, kā mēs izskatamies, kā pret mums attiecas apkārtējie, vīrs vai sieva un tā bez gala. Esam iegrimuši tādā purvā, ka pat to vairs nepamanām.
Īstenais iemesls ir šī lielā koncentrēšanās uz sevi un savām sajūtām. Nepārtrauktā domāšana par sevi rada ievelkošu nogurumu. Jo vairāk esam iegrimuši vai ieciklējušies domās par sevi, jo lielāks nogurums un dzīves apnikums mums ir uzbrucis. Tikai tad kad atbrīvosimies no uzmācīgām domām par sevi, cik esam svarīgi un nozīmīgi, cik daudz ciešam un cik maz saņemam, tad mums atkal būs spēks un dzīves vitalitāte, varēsim traukties uz priekšu un sasniegt nodomāto. Domas par sevi ir tāds kā iemests enkurs, kurš neļauj virzīties un priekšu, bet ļauj pazust savās sajūtās un sāpēs, kas rada bezgalīgu nogurumu no sevis un savas dzīves.
Ir pienācis laiks pacelt enkuru un doties ceļā, ceļā, kurā vairs nepievēršam uzmanību savām sajūtām, ka ir grūti, sāpīgi un ka mūs pietiekami nenovērtē.

Edijs Spāre