Uz savstarpēju vajadzību balstītas attiecības rada tikai konfliktu. Lai cik atkarīgi cits no cita mēs būtu, mēs izmantojam cits citu kādam nolūkam, kādam mērķim. Ja visu laiku tiek domāts par šo mērķi, attiecības nepastāv. Jūs varat izmantot mani, un es varu izmantot jūs. Šādi izmantojot, mēs zaudējam kontaktu. Uz savstarpēju izmantošanu balstīta sabiedrība ir varmācības pamats. Izmantojot citus, mēs iztēlojamies tikai sasniedzamo mērķi. Mērķis, ieguvums liedz notikt attiecībām, saziņai. Citu izmantošana, lai cik lielu gandarījumu un komfortu tā arī dotu, vienmēr ir saistīta ar bailēm. Lai novērstu šīs bailes, mums cilvēks jāiegūst savā īpašumā. No šādas piederēšanas rodas skaudība, aizdomas un nemitīgs konflikts. Tādas attiecības nekad neradīs laimi.
– Džidu Krišnamurti (Radio lekcija, Kolombo, 1950.g. 22.janvāris)
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
