Filosofa daoista Haņ Sjaņ Czi dzīves likumi
1.Vienīgais, ko cilvēks vienmēr dara patiesi – maldās. Ja šie maldi raksturīgi visai sabiedrībai un tā palīdz viņam dzīvot, tad ar laiku tas kļūst par ticību. Savukārt, ja ticība zaudē patiesumu, tad tie vairs nav maldi un attiecīgi – arī ne ticība, bet liekulība un krāpšana, kas var tikai sašķelt sabiedrību.
2.Ja tu uzdod jautājumu, tātad zini jau pusi no atbildes.
3.Nepievērs uzmanību tam, kā pret tevi izturas cilvēki – pievērs uzmanību tam, kā tu izturies pret cilvēkiem.
4.Palīdzot slinkiem cilvēkiem, tu palīdzi viņiem uzsēsties sev uz kakla.
5.Nepiedodot kļūdu, tu pats kļūdies.
6.Piedodot zemisku rīcību, tu palīdzi veikt citu zemisku rīcību. Savukārt muļķība vispār neprasa piedošanu. Tā ir kā vējš, kas nav atkarīgs ne no kā. To jāpieņem tādu, kāda tā ir, un aizsargājoties no tās, labāk tajā meklēt labumu.
7.Gribi ievest kārtību pasaulē, sākumā sakārto savu māju.
8.Labestība ir neaizsargāta, tāpēc tā arī eksistē.
9.Gribi būt kā visi – būsi nekas.
10.Ja Tu domā kā visi, tu JAU kļūdies. Visi domā dažādi. Ja tu domā par visiem, tu atkal kļūdies. Katram ir savas problēmas. Domā pa savām, domā savā vietā, bet atceries – nedomājot par citiem vispār, tu vispirms jau nedomā par sevi.
11.Visi cilvēki vairāk par visu grib uzzināt to, ko viņi patiešām vēlas.
12.Vairums sliktu lietu cilvēks dara ne tāpēc, ka viņam tas patīk vai nes kādu labumu, bet gan tāpēc, ka viņam šķiet, ka no viņa to gaida.
13.Labticība vienmēr tiek atalgota, bet tam nav nekāda sakara ar naudu.
14.Zieds ir skaists, kamēr neskarts.
15.Cilvēks var domāt par visu, bet jādara viņam tikai tas, par ko ir pārliecināts.
16.Kā atšķirt stipru cilvēku no vāja? Ja stiprs cilvēks nav apmierināts ar sevi, visas pretenzijas tas vērš savā virzienā, ja vājš – tad – pret citiem cilvēkiem.
17.Viegli kalpot Idejai un Dieviem – jo tie ir daudz vienkāršāki kā dzīvi cilvēki.
18.Viss asais ar laiku zaudē savu asumu un tikai stulbums kļūst arvien stulbāks.
20.Gudrs ir ne tas, kas daudz domā par lielām lietām, bet gan tas, kurš maz domā par niekiem.
21.Gan Liels gan Mazs Cilvēks var vienlaicīgi iet uz vienu un to pašu mērķi, bet Mazs Cilvēks iet, lai pie tā apstātos, savukārt – Liels – lai atspertos un dotos tālāk.
22.Kamēr tu runā galīgi ne to, ko domā un klausies ne to, kam tici un dari pavisam ne to, ko vēlies – tad visu šo laiku Dzīvo Ne tu!
Avots: http://econet.ru/
Tulkoja: Ginta FS
https://gintafiliasolis.wordpress.com
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
