Dažkārt mums var likties, ka visa mūsu dzīve nekam neder, ka mums nav pa spēkam tikt galā ar grūtībām, kuras uz mums gulstas. Katru no mums laiku pa laikam piemeklē šādas domas, pārņemot mūs lielākā vai mazākā mērā. Ja tā notiek, ir svarīgi saprast paņēmienu garastāvokļa uzlabošanai. To var izdarīt, padomājot par to, cik ļoti mums ir paveicies. Varbūt ir cilvēks, kurš mūs ļoti mīl; vai arī mums piemīt kādi talanti; varbūt esam ieguvuši labu izglītību; vai arī mums ir pirmās nepieciešamības lietas- ēdiens, lai piepildītu kuņģi, apģērbs, lai apsegtu savu ķermeni un jumts virs galvas; bet varbūt pagātnē mēs esam rīkojušies alturistiski. Vajag ņemt vērā pat visnenozīmīgākos pozitīvos savas dzīves aspektus. Jo, ja mums neizdosies savu garastāvokli uzlabot, pastāv liels risks, ka turpināsim slīdēt bezpalīdzības bezdibenī. Un tas var mums likt zaudēt ticību tam, ka mēs vispār esam spējīgi paveikt ko labu. Tā rīkojoties, mēs gatavojam augsni savam izmisumam.

Tā kā cilvēka personība, apziņa un citas nosacītas parādības mainās ik minūti, tas dod iespēju pakāpeniskai attīstībai un pārmaiņām uz labo pusi. Ja lietu stāvoklis paliktu nemainīgs, tad visas parādības saglabātu ciešanu dabu. Bet, tiklīdz mēs saprotam, ka viss mainās, tā pat grūtā dzīves posmā spējam atrast mierinājumu domā par to, ka slikti nebūs mūžīgi. Un tas nozīmē, ka nav vajadzības krist izmisumā

Dalailama XIV, Tenzins Gjatso