Pārstājiet noskaidrot, kas kopīgs ir veiksmīgiem cilvēkiem, paskatieties labāk, kas apvieno visus neveiksminiekus- viņi nemitīgi runā tikai par sevi: “Man jāizdara tas, man vajag to…” – pirmie divi vārdi parasti ir “man vajag”. Tāpēc arī viņus neviens nemīl un tāpēc viņi nekad nesaņem to, ko vēlas, dēļ sava mūžīgā: “man vajag, es, mani, mans..” Interesējies par apkārtējiem, izmanto acis, lai skatītos uz pasauli, kas tev visapkārt, nevis pats uz sevi! Un tad tu iederēsies, kļūsi interesants, cilvēki pēc tevis tieksies. Viņi tiecās pēc siltuma, kuru izstaro tie, kurus patiesi interesē citi.
/Stīvens Frajs/
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
