Viena no postošākajām kaislībām, kas liedz dzīvē sasniegt panākumus un kļūt laimīgam, ir skaudība. Ir dzirdēts, ka latvieši esot skaudīga tauta un ļoti daudzi cilvēki paniski baidās no noskaušanas. Kā tad īsti ir? Kas patiesībā ir upuris – cilvēks, kuru apskauž, skauģis, vai abi divi?!
Snieg sniegs. Putina. Katra pārsla krīt savādāk, krīt kādu brīdi un tad saplūst ar kopējo sniega masu. Krīt tā, it kā vēlētos būt tur, ar to balto, ar to tīro. Būt ar savējām, citām pārslām.
Nobela prēmijas laureāti fizikā pierādījuši, ka nešaubīgi, fiziskā pasaule – tas ir vienots enerģijas okeāns, kas parādās un pēc milisekundes pazūd, pulsējot atkal un atkal.
Nav nekā nepārtraukta un cieta. Tāda ir kvantu fizikas pasaule.
“Mīli tā, it kā Tevi nekad nebūtu nodevuši.
Strādā tā, it kā Tev nebūtu vajadzīga nauda.
Dejo tā, it kā neviens neredz.
Dziedi tā, it kā neviens Tevi nedzird.
Dzīvo tā, it kā Tu dzīvotu Paradīzē!”
Vīrs ar sievu laulībā nodzīvoja ilgu un laimīgu dzīvi. Viņi dalījās visos noslēpumos un pārdzīvojumos un tikai vienu lietu sieva palūdza vīram nekad nedarīt: nekad neieskatīties vecajā kurpju kastē, kuru tā glabāja sava skapja augšējā plauktā.
Rudens lapas no zara agri vai vēlu nokrīt, viņām visu vasaru kopš dzimšanas zari bija patvērums. Zari neļāva vējam tās aiznest… Bet nu rudens ir pienācis un laiks atvadīties-drošā vietiņa ir kļuvusi nedroša. Un lapas atvadās no zara un krīt… krīt…krīt…
Kādu dienu, kad Meistars gāja pāri laukam, viņa priekšā parādījās kāds jauns, uztraucies cilvēks. Viņš bija tik satraukts, ka nespēja neko uztvert no tā, ko sacīja Meistars. Meistars uzaicināja puisi uz pastaigu.
Sveiciens visiem, kuri lasa šo rakstu un, lai izdevusies Jums šī diena.
Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. Dienasgaismā tevi moka šaubas. Tu paļaujies uz citu pēdām, citu riteņu sliedi, citu atstātām zīmēm, vai arī tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet?
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
