Par mūsdienu paradoksu kļūst tas, ka mums ir augstas celtnes, bet zema izturība, platas maģistrāles, bet šauri uzskati.

1.Augstprātība nekad nav attaisnojama. Tā notiek zema pašvērtējuma vai īslaicīgu, virspusīgu sasniegumu dēļ. /Dalailama/

Gudrajam pajautāja- cik draudzības veidu pastāv. Viņs atbildēja- četri.

Nopirka cilvēks sev skaistu māju ar brīnišķīgu augļu dārzu. Blakus- šķībā, vecā mājiņā dzīvoja skaudīgs kaimiņš, kurš visādi centās sabojāt viņam dzīvi: mēslus zem vārtiem izberot vai kādas citas riebeklības izdarot. Reiz cilvēks pamodās no rīta labā garastāvoklī, izgāja ārā uz lieveņa, bet tur spainis ar samazgām. Cilvēks  paņēma spaini, samazgas izlēja, tad spaini iztīrija tā, ka spīd, iebēra tajā gatavus, garšīgus ābolus no paša dārza un gāja pie kaimiņa. Kaimiņš izdzird troksni pie durvīm un ļauni nodomā: „Beidzot es viņu dabūju!” Atver durvis cerībā, ka varēs skandalēties, bet cilvēks sniedz viņam spaini ar āboliem un saka: „Kas ar ko bagāts, tas ar to dalās!”

Uz savstarpēju vajadzību balstītas attiecības rada tikai konfliktu. Lai cik atkarīgi cits no cita mēs būtu, mēs izmantojam cits citu kādam nolūkam, kādam mērķim. Ja visu laiku tiek domāts par šo mērķi, attie­cības nepastāv. Jūs varat izmantot mani, un es varu izmantot jūs. Šādi izmantojot, mēs zaudējam kon­taktu. Uz savstarpēju izmantošanu balstīta sabiedrība ir varmācības pamats. Izmantojot citus, mēs iztēlo­jamies tikai sasniedzamo mērķi. Mērķis, ieguvums liedz notikt attiecībām, saziņai. Citu izmantošana, lai cik lielu gandarījumu un komfortu tā arī dotu, vienmēr ir saistīta ar bailēm. Lai novērstu šīs bai­les, mums cilvēks jāiegūst savā īpašumā. No šādas piederēšanas rodas skaudība, aizdomas un nemitīgs konflikts. Tādas attiecības nekad neradīs laimi.

1.Un citu nesamin, ja tu to spēj, bet pacel citu un celsies tu pats /Rainis/

1.Uzskati katru dienu par pēdējo, kas tev lemta, un tev būs mīļa katra stunda, uz kuru tu neesi cerējis /Horācijs/

Neviens no šejienes neizkļūs dzīvs. Dīvainie cilvēki ceļ sapņu pilis, jo ir maldīgi pārliecināti, ka mūžīgi tajās varēs palikt. Neko nevar paņemt līdzi. Tas nenozīmē, ka nav jābūvē, tas nozīmē tikai to, ka nav jāmāna sevi, ka es te nobāzēšos ilgi un dikti. Nenobāzēsies- agri vai vēlu vai nu sapņu pils tevi atstās vai tu atstāsi sapņu pili. Citu varianta nav. Tapēc būvē, bet nepieķeries!

Cilvēki, kas runā dažādās valodās nekad viens otru nesapratīs. Un  nav svarīgi, kādā valodā runā.  Kurš būs pirmais, kas  iemācīsies saprast?  Kurš  būs pirmais, kas paspers soli uz priekšu, lai ieklausītos, sadzirdētu?  Savu valodu runāt un dzirdēt nav nekāda māksla, līdzīgi kā dzirdēt savas domas, savus uzskatus un pieņēmumus. Grūtāk sadzirdēt otru…

1.Gudru cilvēku raksturo trīs īpašības. Pirmkārt, viņš iesaka citiem to, ko dara pats. Otrkārt, viņš vienmēr ir taisnīgs, un, treškārt, viņš ir iecietīgs pret apkārtējo cilvēku vājībām. /Ļevs Tolstojs/

1.Nav šajā pasaulē nekā laba, ne – slikta. Ir tikai mūsu attieksme pret it visu. /Viljams Šekspīrs/

1.Cilvēki tika radīti, lai tos mīlētu, bet lietas tika radītas, lai tās izmantotu. Pasaulē valda haoss tāpēc, ka viss ir otrādi. /Dalailama/

1.Neturies pie tā, kas aiziet, citādi nesatiksi to, kas tuvojas /Karls Gustavs Jungs/

1. Tik salds ir medus, ka beigās tas šķiet rūgts. Garšas pārbagātība nogalina garšu. /Viljams Šekspīrs/

1.Jautājums, kas dažreiz mani padara traku: es esmu traks vai visi citi? /Alberts Einšteins/

1.Kādai meitenei pajautāja, kāds ir pats svarīgākais cilvēks, pats svarīgākais laiks un pati būtiskākā lieta. Padomājusi viņa atbildēja, ka svarīgākais cilvēks ir tas, ar kuru tu šajā brīdī sarunājies, svarīgākais laiks ir tas, kurā tu dzīvo šobrīd, bet pati būtiskākā lieta ir izdarīt labu tam cilvēkam, ar kuru tu tieši šajā brīdī atrodies kopā. /Ļevs Tolstojs/

1.Tu vari iesist man ar patiesību, bet nekad nemierini mani ar meliem!

Ar tevi es lasīju kastaņus
Rudens trūdošās milzīgās lapās
Un rudens bij nosalis un kluss
Kā atvests no dienvidiem papuass

1.Patiesi piedot nozīmē – pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, nevis prasīt grēku nožēlošanu, kalpošanu un pakļaušanos. /Remarks/

1.Cilvēki! Runājiet viens ar otru, nevis viens par otru!

Dusmās cilvēks ir sasaistīts. Neiecietība ir rūgta, ir labi, kad tu vari noskatīties pasaulē ar skumjām. Skumjas ir brīvas, un tām ir putnu brīvie spārni. Tāpēc, kad man ir skumji, es skatos uz cilvēkiem no augšas. Nožēla velk atpakaļ pie zemes. Augstprātība gaida, lai kāds tevī skatās. Vai skumjas drīkst uz visu skatīties no augšas?

1.Vienmēr atceries tos, kas palīdzēja tev kaut ko sasniegt, nevis tos, kuri ir tev blakus dēļ sasniegtā!

1.“Vislielākā muļķība ir tad, kad mēs daram to, ko vienmēr darījuši, bet gaidām citādu iznākumu.” /A.Einšteins/

1.Ne vienmēr tas, kurš norāda uz Tavām kļūdām, ir Tavs ienaidnieks un tas, kurš runā par Taviem sasniegumiem, ir Tavs draugs. /Ķīniešu tautas gudrība/

1. Nemierīgas domas, rada mazām lietām lielas ēnas. /Zviedru sakāmvārds/

1.Cilvēks ir pats sev tā lielākā mīkla, un tomēr viņš mēģina citus uzminēt. /A.Brigadere /

1.Kārdinājums padoties būs īpaši spēcīgs brīdī, kad uzvara būs ļoti tuvu.

1.Ja tu pakriti, tas vēl nenozīmē, ka ej nepareizā virzienā.

1.Dzīvot vajag nevis sapņojot par to, ko varētu darīt, bet darot to, par ko VIENMĒR esi sapņojis!

1.Cilvēks tic tikai tam, ko redz. Un redz tikai to, kam tic. /Pēteris Kļava/