Atdot mieru pasaulei, neko vairāk. Atnākt dodot un aiziet atdodot. Neko vairāk par labu vārdu, siltu apskāvienu un palīdzīgu roku, kad vajadzīgs. Vislielākā laime ir būt vajadzīgam!

Atdot mieru pasaulei un izgaist tajā. Tik maigi māte cenšās nomierināt savu raudošo bērnu- atdot viņam pazaudēto mieru, tik cēli kāds cenšās izvilkt no nelaimes kādu, tik viegli kļūst, kad kāds uzņemas uz saviem pleciem cita rūpes un smagumu. Ne savu, bet cita. Jo, kad rūp otrs, tad parādās jēga, tad dzīve kļūst jēdzīga un piepildīta- tu nevis sev, bet citam… Vislielākā laime ir būt vajadzīgam!

Ir tādi, kas atdod visu, sev nepaturot neko… Nē, neuzupurējās, negaida novērtējumu un pateicību…vienkārši atdod, jo tik spēcīgi sajūt otra pietrūkumu, ka nemaz nav žēl. Sajūtās tik tuvi un atbildīgi… Nežēlīgi auksta upe ierāva savā straumē māti un meitu. Māte ar visiem spēkiem centās glābt savu meitu un meita ar visiem spēkiem centās glābt savu māti…viņas nedomāja par savu izglābšanos ne mirkli… Un nav svarīgi kura izglābās un kura nē… Viņas ne brīdi neļāva viena otrai aiziet bojā: “Es tev neļaušu…es tevi izglābšu…tu man esi visdārgākais cilvēks uz pasaules! Tu man esi…!” Un nav svarīgi, kura izglābās un kura nē…

Tajā brīdī, kad notiek došana, pasaule piepildās…tā saņem mieru… Došana nozīmē piepildīšanu. Viņš tam atdeva neko neprasot pretī. Viņam nebija žēl. Viņš atdeva ne tāpēc, lai justos liels un varens, bet gan tāpēc, ka sajuta otra pietrūkumu. Tikai sajūtot cita pietrūkumu, pieskaroties viņa trauslumam un ievainojamībai- “Es zinu kā tu jūties, jo pats esmu tā juties…” Šī te zināšana, šis līdzpārdzīvojums arī liek atvērties tam: “Še, ņem…” nevis “dod..”

Ir ieelpa un izelpa…kā gaiss piepilda plaušas, tā lai pasauli piepilda miers. Elpa…ielaiž gaisu un izlaiž, notiek nepārtraukta apmaiņa.Ko tik cilvēks nespēj veikt, kādus vien galvu reibinošos sasniegumus panākt, bet nebūtu ieelpas un izelpas- nekā nebūtu. Šis process notiek līdz ar piedzimšanu un noslēdzas kad nāve. Pirmā ieelpa un pēdējā izelpa un pa vidu ir tas, ko par dzīvi sauc.

Sirds sitas, sitas un apstājas. Kamēr sirdspuksti turpinās, tikmēr ir tā pasaule, ir tas es, ir tie jūs, ir tie mēs. Kamēr… Tikmēr dzīve rit, tikmēr ir sajūtas, tikmēr ir, kamēr…

Tāpat būs jāizgaist, tāpat būs jāatstāj…tad, lai ar piepildījumu… Svece izdeg mirdzēdama, saule noriet mirdzēdama. Gaisma dod iespēju redzēt tik daudz skaistā…un tumsa to visu atņem, atņem iespēju saskatīt objektiem formas un krāsas.

Atnākt dodot un aiziet atdodot… lai piepildījums….