Slīd….un aizslīd. Slīd mirkļi, slīd kājas, slīd, paslīd, aizslīd, noslīd…Un pati slīde slīd…Nekas nestāv uz vietas, nekas neapstājas, bet aizslīd. Mūžīgā kustība, nerimstoša. Pati dzīve slīd. Skaņa skan un izskan, vārdi, kas teikti top pateikti. Deja izdejota. Viss nāk un iet, nāk un iet, nemitīgi mainoties. Tapēc arī SLĪDE. Tapēc vien, ka SLĪD….!
Autors-Edgars Mežajevs
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]